Misija Ax-3 pārvadā pirmo pilnīgi Eiropas apkalpi Axiom Space - ar kosmonautu no Turcijas, kurš kļūs par pirmo šīs valsts pilsoni, kurš apmeklējis zemeslodes orbītu.
SpaceX rēķina Falcon 9 startēja no 39A platformas Kennedy kosmosa centrā 18. janvārī plkst. 23:49 pēc Kijeva laika ar SpaceX Dragon Freedom kapsulu, kurā atradās četri kosmonauti. Pirmā raķetes posma atkārtojamais modulis atvienojās divas un puse minūtes pēc starta, lai sāktu atgriezties atpakaļ uz Kanaveralas pussalu, lai nolaistos. Augšējais posms iedarbināja vienu dzinēju, lai izvestu kapsulu orbītā.
Lēciens uz #Ax3 🚀
Pirmā pilnīgi Eiropas komerciālā kosmonautu misija ir startējusi! Uz priekšu #Ax3pic.twitter.com/ihFElmx14q— Axiom Space (@Axiom_Space) 18. janvāris, 2024
Falcon 9 pirmā posma atkārtojamais modulis ir nolaizies Landing Zone 1 pic.twitter.com/9FUwT4YZHp
— SpaceX (@SpaceX) 18. janvāris, 2024
Ēdiens ilgs 36 stundas (piestāšana plānota sestdien), bet pati misija būs ilga 2 nedēļas.
SpaceX jau divpadsmito reizi uzsāk cilvēka lidojuma misiju uz kosmosu, un šis pašreizējais ir paredzēts tikai kā pirmā no piecām šogad plānotajām Dragon misijām.
Ceturvietīgajā Ax-3 vadīs amerikāņu-spāņu pilsonis Maikls Lopešs-Alehrija - bijušais NASA kosmonauts, kurš pašlaik ir galvenais Axiom Space kosmonauts un vadīja uzņēmuma pirmo privāto lidojumu. Viņu pavada Valteris Viladejs, Itālijas Gaisa speku pulkvedis, kurš pagājušajā gadā piedalījās suborbitālajā lidojumā ar Virgin Galactic; pirmo Turcijas kosmonautu Alperu Gēzeravči; un Eiropas Kosmiskās aģentūras rezervistas Markus Vants.
SpaceX tika dibināta, lai palīdzētu radīt nākotni, kur ne tikai simti, bet tūkstošiem un, beigu beigās, miljoni cilvēku var ceļot no Zemes, dzīvot un strādāt kosmosā un citos planētu. pic.twitter.com/xxPjwqRJHT
— SpaceX (@SpaceX) 18. janvāris, 2024
Komentāros, kas tika pārraidīti uz Zemi drīz pēc starta, 65 gadus vecais Lopešs-Alehrija aprakstīja savas sajūtas:
«Paātrinājums, nedaudz vibrācijas, vienkārši sajūta, ka tu pārvīties ātri. Woah, cik tas ir forši!».
Viladejs, Gēzeravči un Vants lido uz kosmosa staciju pateicoties līgumiem, ko to valdības noslēgušas ar Axiom. Visi veiks zinātniskos eksperimentus, kas izstrādāti viņu valstu pētnieku, kā arī piedalīsies izglītojošos un informatīvos pasākumos.
Ax-3 kopumā tiks veikti vairāk nekā 30 pētījumu: sākot no bioloģiskiem un fizioloģiskiem, kas vērsti uz to, kā mikrogravitācija ietekmē cilvēka organismu, līdz tehnoloģiskiem demonstrējumiem. Piemēram, Itālijas Gaisa speki izstrādāja programmatūras rīku, kas sniegs ISS brīdinājumus par kosmosa atkritumiem un laika apstākļiem. Turcija izvēlējās eksperimentus ģenētikas un metallurģijas jomā, bet Zviedrija un Eiropas Kosmiskā aģentūra atbalstīs pētījumus par smadzeņu, cilmes šūnu, attālināto vadību un AI izpēti.
Tajā pašā laikā ESA Vandta lidojums ir pirmā gadījums, kad aģentūra izvedusi savu kosmonautu orbītā saskaņā ar komerciālu vienošanos, nevis starpvaldību vienošanos ar ASV vai Krieviju. Pašlaik Eiropas Kosmiskajai aģentūrai ir 6 darbīgos kosmonautus, 5 jaunus un 12 rezervistus (rezervētā kosmonauta no Polijas var doties uz Axiom misiju vēl šogad).
Axiom neizplata informāciju par misiju cenām, bet pagātnē vietas izmaksāja aptuveni $55 miljoni. Uzņēmums arī plāno palaist savu privāto kosmisko staciju, kuru sāks būvēt kā daļu no ISS. Pirmo moduli, kas tiks pievienots Harmony modulim, var palaist 2026. gadā; desmitgades beigās tiks pakāpeniski palaisti papildu komponenti, tostarp siltuma vadība un barošanas modulis; un visbeidzot staciju atdalīs no ISS, lai neatkarīgi darbotos orbītā.
Avots: Space, Ars Technica
Komentāri (0)
Šobrīd nav neviena komentāra