Mārks Zakerbergs sacentās ar negaidītu šķērsli sacensībās par mākslīgā intelekta infrastruktūras izveidi — retas bišu sugas, kas dzīvo paredzētajā Meta datu centra būvniecības vietā ar kodoldegvielu.
Saskaņā ar Financial Times datiem Zakerbergs informēja darbiniekus, ka iepriekš izvēlētā teritorija datu centram vairs nav piemērota, jo tur dzīvo reta bišu suga.
Meta vēl nav sniegusi oficiālus komentārus par izmaiņām plānos, tomēr ir svarīgi pieminēt, ka uzņēmums arī saskārās ar ekoloģiskiem un regulatīviem šķēršļiem darījuma gaitā. Tomēr šķiet, ka tieši bites beidzot pielika punktu Zakerberga sapnim.
Diemžēl publikācijai nav informācijas par celtniecības vietu un nenosaukts operators atomelektrostacijai, ar kuru tika plānots darījums, tomēr norādīts, ka Zakerbergs savus plānus uztvēra kā iespēju padarīt Meta par pirmo «kodolmākslīgā intelekta» uzņēmumu lielajos tehnoloģiju uzņēmumos.
Pēdējā finanšu pārskatā Meta vadītājs paziņoja, ka paredz «nozīmīgu infrastruktūras izdevumu pieauguma paātrināšanos 2025. gadā» — īpaši attiecībā uz mākslīgo intelektu. Galvenie uzņēmuma konkurenti — Google, Amazon un Microsoft — apsver līdzīgus plānus un jau investē miljardus datu centros, lai nodrošinātu mākslīgā intelekta vajadzības.
Lūk, kas ir zināms līdz šim:
- Martā Bloomberg ziņoja, ka Amazon plāno ieguldīt ap $150 miljardiem un līdz 2040. gadam izveidot līdz 240 datu centriem. Oktobrī uzņēmums parakstīja trīs līgumus «par kodolenerģētikas projektu attīstības atbalstu», kas ietver vairākus mazo moduļu reaktoru (SMR) būvniecību.
- Oktobrī Google paziņoja, ka parakstīja pasaulē pirmo uzņēmumu līgumu par kodolenerģijas pirkšanu» no SMR, kurus izstrādājusi Kalifornijas uzņēmums Kairos Power.
- Septembrī Microsoft un Constellation Energy — ASV vairums spēkstaciju īpašnieks — paziņoja par 20 gadu vienošanos, kas paredz Three Mile Island kodolspēkstacijas atsākšanu Pensilvānijā.
Tajā pašā laikā datu centru būvniecības bums mākslīgajam intelektam izraisa ne tikai augstas finansiālās, bet arī enerģijas izmaksas. McKinsey analīzē tika norādīts, ka līdz 2040. gadam datu centri patērēs 35 gigavatus elektrības gadā (salīdzinot ar 17 gigavatiem 2022. gadā).
Komentāri (0)
Šobrīd nav neviena komentāra