Pētnieki no Briseles, Austrālijas un Honkongas izstrādājuši efektīvu metodi elektrisko lādiņu ģenerēšanai.
Tiek atzīmēts, ka triboelektrifikācija joprojām ir diezgan maz zināms enerģijas ģenerēšanas veids. Šī metode ir līdzīga statiskajai elektrībai, kur enerģija tiek ģenerēta, berzējot divas virsmas vienu pret otru.
Lai gan triboelektrifikācija nevar būt efektīva tādās nākotnes jomās kā vēja, saules, ģeotermālā un citās atjaunojamās enerģētikas nozarēs, jo ražotās enerģijas apjomi ir pārāk mazi, to varētu izmantot vairākos medicīniskos ierīcēs un tehnoloģijās, kas tiek uzklātas uz dažādām virsmām. Jo īpaši šī metode jau tika izmantota sensoru izstrādē, lai atklātu dzīvsudrabu pārtikas produktos, kā arī – lai atklātu oglekļa monoksīdu vai temperatūras izmaiņas mežu ugunsgrēku draudu uzraudzībā.
Izstrādātāji pat radījuši speciālu dziju, kas, balstoties uz triboelektrifikācijas principu, varētu pārvērst jebkuru audumu uzlādējošā mini elektrostacijā. Taču pašlaik pētnieki no Beļģijas, Austrālijas un Honkongas atklājuši jaunu noslēpumu triboelektrifikācijas efekta efektivitātei.
Rezultātā eksperimentiem ar dažādiem materiāliem, zinātnieki radījuši melamīna un formaldehīda plastmasas nanodaļiņas un atklājuši, ka šo mazā un lielā izmēra daļiņu sajaukšana ļauj ievērojami palielināt elektrības ģenerēšanu. Zinātnieki pamanīja, ka lielā izmēra daļiņām parasti ir negatīvs lādiņš, savukārt mazajām daļiņām – galvenokārt pozitīvs.
Pētnieki apgalvo, ka izstrādājuši sistēmu, kuru nosaukuši par triboelektrisko ģeneratoru, kurā lielā izmēra daļiņas tiek novietotas vienā plānās plēves slāņa pusē un mazā – otrā, kas ļauj ģenerēt vairāk elektrības nekā parasti. Jāatzīmē, ka eksperimentos izmērītā izejas strāva tika reģistrēta tikai nanoampēros, tāpēc priecāties vēl ir pāragri.
Vienlaikus daļiņas mijiedarbojas savā starpā bez nepieciešamības pēc fiziskas berzes, kas ļauj tām darboties ievērojami ilgāk. Pētījumu rezultātā tika konstatēts, ka šādas daļiņas spēj izturēt līdz 10 tūkstošiem darba ciklu.
Pētnieki arī piebilst, ka daļiņas tika izgatavotas bez šķīdinātāju izmantošanas, kas ievērojami samazina to ražošanas izmaksas. Tās arī iespējams atjaunot, izmantojot īpašu pulveri.
«Mūsu pētījums parāda, ka nelielas izmaiņas materiālu izvēlē var ievērojami palielināt enerģijas ģenerēšanas efektivitāti. Tas paver jaunas iespējas triboelektriskajiem nanogenerātoriem ikdienas dzīvē, neatkarīgi no tradicionālajiem enerģijas avotiem,» – norāda pētījuma vadošais autors no Briseles Brīvās universitātes Ignaas Zhimidars.
Zinātniskā publikācija publicēta žurnālā Small
Avots: Briseles Brīvā universitāte ; New Atlas
Komentāri (0)
Šobrīd nav neviena komentāra