Amerikāņu mediķi jauna pētījuma ietvaros nonākuši pie slēdziena par operāciju veikšanas piektdienās bīstamību.
Viņi apgalvo, ka operācijas plānošana pirms nedēļas nogales ir saistīta ar ievērojami augstāku komplikāciju un pat nāves risku, salīdzinot ar citām darba dienām.
«Starp pieaugušajiem, kuriem veiktas ķirurģiskas operācijas, nelabvēlīgu pēcoperācijas iznākumu, ieskaitot nāvi, atkārtotu hospitalizāciju un komplikācijas gan īstermiņā, gan ilgtermiņā, iespējamība pacientiem, kuriem operācija veikta tieši pirms nedēļas nogales, pieauga par 5%. Šī ietekme tika novērota daudzās šaurās specialitātēs, jo īpaši starp pacientiem, kuriem veiktas plānotas operācijas,» pārliecina pētījuma autori.
Secinājumi tika izdarīti, analizējot lielu datu izlasi no pētījuma, kurā piedalījās apmēram 430 tūkstoši pacientu no Kanādas provincēs Ontārio. Pētnieki pētīja šiem pacientiem veiktās operācijas no 2007. līdz 2019. gadam. Tika analizēti 25 visbiežāk veiktie ķirurģiskie iejaukšanās veidi, kas veikti pirmdienās un piektdienās.
«Mēs izpētījām gan plānotas, gan neatliekamās procedūras, analizējām ārsta faktoru konkrēto ieguldījumu (tādi kā vecums, pieredze u.c.) un izvērējām īstermiņa (30 dienu), vidēja termiņa (90 dienu) un ilgtermiņa (1 gada) rezultātus attiecībā uz nedēļas nogales efektu,» — skaidro klīniskā zinātniskā līdzstrādniece no Hjūstonas metodes slimnīcas uroloģijas nodaļas un viena no pētījuma autorēm Vatsala Mundra.
Rezultāti, kas apliecina lielāku risku operāciju veikšanā piektdienās, tika apstiprināti arī citos pētījumos. Piemēram, Nīderlandē 2015. gadā veikts pētījums konstatēja 20% pieaugumu 30 dienu mirstībā pacientiem, kuriem operācija tika veikta piektdienā, nevis pirmdienā. 2018. gadā veikts metaanalīze ar vairāk nekā 8 miljoniem pacientu visā pasaulē parādīja vēl lielāku risku, norādot, ka piektdienas operācijas ir par 24% letālākas nekā pirmdienas operācijas.
Pats fakts, ka tik daudz pētījumu nonāca pie viena un tā paša secinājuma, liecina par efekta esamību, ir pārliecināti pētnieki. Viņi to izskaidro ar to, ka medicīnas personāla skaits strauji samazinās pirms nedēļas nogales.
«Tas var veicināt nedēļas nogales efektu caur nespējas glābt mehānismu - tas ir, zaudētā nedēļas nogales komanda, iespējams, ir mazāk spējīga identificēt un reaģēt uz akūtām komplikācijām jau agrīnā stadijā, kas noved pie augstāka komplikāciju līmeņa pacientiem», — secināts pētījumā.
Kādas vēl problēmas pastāv saistībā ar medicīnisko aprūpi nedēļas nogalēs
Tomēr problēma nav tikai medicīnas personāla skaitā, bet arī tajā, kāds ir šis personāls. Pētījuma autori salīdzināja analīzi, ņemot vērā ārstu īpašības un atklāja interesantu traucējošu mainīgo. Piektdienās operāciju zālē bieži vien ir vairāk jaunu ķirurgu ar mazāku pieredzi, nekā pirmdienās.
Medicīnas personāls nedēļas nogalēs var būt mazāk informēts par pacientu problēmām nekā tas, kas rūpējas par viņiem darba dienās. Papildus tam pētnieki iesaka ņemt vērā pieejamības problēmu ar attiecīgiem testiem, instrumentiem un medicīnisko iejaukšanos, kas parasti ir plaši pieejami darba dienās.
«Divu dienu noslogots, mazāk pārliecināts personāls ar samazinātām diagnostikas un ārstēšanas spējām un ar sliktākām zināšanām par diagnozēm un pacientu vēsturi, par kuriem viņi ir atbildīgi? Nedaudz pārsteidz, ka risks nepieaug vēl vairāk,» pētījumā tiek uzsvērts.
Tomēr pētnieki vēl nav izpratuši, kuri tieši faktori ir iemesls, un ko var darīt, lai samazinātu šo negatīvo statistiku. Zinātnieki ir pārliecināti par nepieciešamību pēc kritiskās analīzes pašreizējām ķirurģisko operāciju plānošanas un resursu sadales praksēm.
Pētījums publicēts žurnālā JAMA Network Open
Avots: IflScience
Komentāri (0)
Šobrīd nav neviena komentāra