Cilvēce atkal ceļ likmes kodolieroču sacensībās. 2023. gadā pasaule iztērēja vairāk nekā $91,4 miljardus kodolieroču vajadzībām — tas ir vairāk nekā $250 miljoni dienā, $174 tūkstoši minūtē vai gandrīz $3 tūkstoši sekundē. Dati nāk no jaunā ziņojuma, ko sniegusi Starptautiskā kampaņa par kodolieroču aizliegšanu (ICAN), kas šos izdevumus uzskata par „nepieņemamu valsts līdzekļu nepareizu izmantošanu”.
Deviņām valstīm ir kodolieroči: ASV, Krievija, Francija, Ķīna, Apvienotā Karaliste, Pakistāna, Indija, Izraēla un Ziemeļkoreja. Visas šīs valstis pagājušajā gadā palielināja izdevumus kodolieroču jomā. Izdevumi 2023. gadā bija par $10,7 miljardiem lielāki nekā 2022. gadā. Līdera lomā ir ASV, kura ieguvusi 80% no šī pieauguma. ASV pagājušajā gadā iztērēja vairāk nekā visas pārējās valstis kopā — $51,5 miljardus. Otrajā vietā ir Ķīna ar $11,8 miljardiem, un tai seko Krievija ar izdevumiem $8,3 miljardus. Apvienotā Karaliste un Francija attiecīgi iztērēja $8,1 miljardu un $6,1 miljardu.
Ne tikai valdības tērē kodolieročiem. Divdesmit korporācijas kopumā ieguldīja $30 miljardus to izstrādē, ražošanā un uzturēšanā. 2023. gadā rūpniecība noslēdza jaunus kodollīgumu par vismaz $7,9 miljardiem. Vislielākā peļņa no ražošanas nāca no uzņēmuma Honeywell International, kas nopelnīja aptuveni $6,2 miljardus, kam seko Northrop Grumman ($5,9 miljardi), BAE Systems ($3,3 miljardi), Lockheed Martin ($2,89 miljardi) un General Dynamics ($2,7 miljardi). Ne mazāk kā pieci uzņēmumi, BAE Systems, Boeing, Lockheed Martin, Northrop Grumman un Peraton, ir noslēguši līgumus līdz 2039. gadam.
Ziņojumā nav minēti izdevumi par kodolieroču izstrādi konkrētās valsts organizācijās, piemēram, Bharat Dynamics Limited (Indija), China Aerospace Science and Technology Corporation (CASC) vai Ростех (Krievija), kas būtiski veicina kodolieroču izstrādi, bet neizpauž datus.
Avots: IFLScience
Komentāri (0)
Šobrīd nav neviena komentāra