Dažas litija jonu bateriju ražošanas tehnoloģijas izmanto PFAS klases ķīmiskās vielas (per- un polifluoralkilvielas). Tās palīdz padarīt baterijas mazāk uzliesmojošas un uzlabo to vadītspēju. Tomēr šīs vielas arī nopietni apdraud ekoloģiju un cilvēku veselību.
Problēma ir tā, ka PFAS ir pazīstamas kā "mūžīgās ķīmijas", jo tās ātri uzkrājas apkārtējā vidē, cilvēkos un dzīvniekos un nesadalās tūkstošiem gadu laikā. Tās saistās ar vairākām slimībām, tostarp aknu bojājumiem, paaugstinātu holesterīna līmeni, zemu dzimšanas svaru un hronisku nieru mazspēju.
Zinātnieki atklāja augstu PFAS līmeni gaisā, ūdenī, sniegā, augsnē un nogulumos pie rūpnīcām, kas ražo šīs ķīmiskās vielas ASV, Beļģijā un Francijā. Tomēr tas jau ir globāls jautājums, jo litija jonu akumulatori tiek izmantoti visā pasaulē, teikts pētījumā. Tās pašas PFAS klases vielas pēdējā laikā tika atklātas zemā līmenī Eiropas un Ķīnas ūdeņos, bet piesārņojuma avots nebija skaidrs.
Specifiskais PFAS klase, ko atklāja pētnieku komanda, tiek sauktas par bis-perfluoralkilsulfonimīdu jeb bis-FASI. Zinātnieki pārbaudīja vairāk nekā duci litija jonu akumulatoru, kas tiek izmantoti elektromobiļos un mājsaimniecības elektronikā, piemēram, klēpjdatoros, un atklāja bis-FASI dažādās koncentrācijās.
Pētnieki saka, ka bis-FASI var salīdzināt ar "vecākām bēdīgi slavenām" ķīmiskām vielām, piemēram, PFOA (perfluoroktānskābe), daļēji tāpēc, ka tās ir ārkārtīgi grūti sadalīt. Tajā pašā laikā pētījumi liecina, ka ķīmiskās vielas maina ūdens organismu uzvedību pat zemās koncentrācijās. PFOA ražošana ASV tika apturēta, bet viela turpina piesārņot dzeramo ūdeni. Zinātnieki atklāja bis-FASI ķīmiskās vielas miljarddaļās — tas ir daudz augstāk nekā EPA (Vides aizsardzības aģentūras) noteiktie ierobežojumi PFAS dzeramajā ūdenī.
Pastāv dažādi bis-FASI izplatīšanās ceļi. Dati par gaisa emisijām liecina, ka ķīmiskās vielas var nokļūt zonās, kas atrodas tālu no ražošanas vietām. Tās var nokļūt vidē arī no izgāztuvēm, kur lielākā daļa litija jonu bateriju nonāk pēc darbības izbeigšanās.
Pētījumā tiek norādīts, ka tikai aptuveni 5% litija jonu bateriju tiek pārstrādāti, un līdz 2040. gadam litija jonu bateriju atkritumu var būt aptuveni 8 miljoni tonnu.
Avots: businessinsider
Komentāri (0)
Šobrīd nav neviena komentāra