Viskonsinas Universitātes medisonas pētnieki ASV atklāja, ka Mēness pakāpeniski attālinās no Zemes, kas izraisa lēnu zemes dienas ilguma palielināšanos.
Zinātnieku komanda pievērsa uzmanību 90 miljonu gadu veciem iežiem. Tas viņiem ļāva analizēt Zemes un Mēness mijiedarbību, kas notika pirms 1,4 miljardiem gadu.
Pētījuma rezultāti parādīja, ka Mēness attālinās no Zemes ar ātrumu 3,82 centimetri gadā. Pēc zinātnieku prognozēm, pēc 200 miljoniem gadu tas novedīs pie tā, ka zemes diena pagarināsies līdz 25 stundām.
Stīvens Meijers (Stephen Meyers), Viskonsinas Universitātes medisonas ģēoloģijas profesors, skaidro šo parādību:
«Kad Mēness attālinās, Zeme uzvedas kā daiļslidotājs, kurš palēnina ātrumu, izpletot rokas.»
Pētījumam ir liela nozīme ģeoloģijas attīstībai.
«Viens no mūsu mērķiem bija izmantot astrohronoloģiju, lai noteiktu laiku senākajā pagātnē un izveidotu ļoti senas ģeoloģiskās laika skalas,» piebilst profesors Meijers.
Zinātnieki plāno izmantot šo metodi, lai pētītu miljardiem gadu vecus iežus, lai labāk izprastu senos ģeoloģiskos procesus un salīdzinātu tos ar mūsdienu.
Interesanti, ka nesen tika veikts vēl viens nozīmīgs atklājums, kas saistīts ar Mēnesi. Pētnieku grupa pirmo reizi fiksēja milzīgas alas esamību uz Zemes pavadoni. Alai, kuras dziļums ir vismaz 100 metri, varētu kļūt ideāla vieta pastāvīgas cilvēka bāzes izveidei uz Mēness.
Avots: Msn
Komentāri (0)
Šobrīd nav neviena komentāra