Amerikāņu zinātnieki no Stonibrukas Universitātes noskaidroja kritisko vecumu, kurā sākas smadzeņu novecošanās.
Šis skaitlis tika noteikts, veicot smadzeņu skenēšanu un testēšanu ar 19 300 brīvprātīgo dalību, kuru vidējais vecums bija 44 gadi.
Tieši 44 gadu vecumā smadzenes sāk novecoties, un maksimālo ātrumu šis neirodeģeneratīvais process sasniedz 67 gadu vecumā. Kā norāda pētnieki, cilvēkiem, kuri dzīvo līdz 90 gadiem, smadzeņu novecošanās ātrums izlīdzinās.
Zinātnieki uzsver, ka jaunā pētījuma rezultāti var būt noderīgi, lai atrastu jaunus veidus, kā uzlabot smadzeņu veselību dzīves vēlākajos posmos.
"Izpratne par to, kad un kā paātrinās smadzeņu novecošanās, dod mums stratēģiskas iejaukšanās iespējas. Mēs atklājām kritisku periodu dzīves vidū, kad smadzenēm samazinās pieeja enerģijai, pirms notiek neatgriezeniski bojājumi, būtībā tas ir pagrieziens pirms pagrieziena," atzīmē neirobioloģe Liliana Muhika-Parodi.
Zinātnieki noteica galveno faktoru deģeneratīvajiem procesiem smadzenēs, uzsverot, ka novecošanās ir saistīta ar to, ka neironi arvien sliktāk izmantot glikozi kā enerģiju. Tas turpmāk traucē signālu apmaiņu smadzenēs.
Kas spēj palēnināt smadzeņu novecošanos
Amerikāņu zinātnieki apstiprināja savu hipotēzi, ka metabolisms ietekmē smadzeņu novecošanās procesus, veicot ģenētisko analīzi. Olbaltumvielas, kas absorbē glikozi GLUT4, un olbaltumvielas, kas transportē tauku APOE, aktivitāte atbilst smadzeņu nolietošanās pazīmēm.
Pētnieki secināja, ka enerģijas avotu nomaiņa vai atjaunošana neironiem var būtiski palēnināt smadzeņu novecošanos un, iespējams, sniegt vēl vienu ceļu cīņai ar neirodeģeneratīvām slimībām.
"Vidējā vecumā neironi piedzīvo vielmaiņas stresu enerģijas trūkuma dēļ; tie kļūst vājāki, bet joprojām dzīvotspējīgi. Tāpēc alternatīvu enerģijas avotu nodrošināšana šajā kritiskajā periodā var palīdzēt atjaunot funkciju.Tomēr vēlākā vecumā ilgstoša neironu badošanās var izraisīt citas fizioloģiskas sekas, kas padara iejaukšanos mazāk efektīvu," uzsver Liliana Muhika-Parodi.
Zinātnieki pārbaudīja savu hipotēzi, veicot eksperimentu ar 101 brīvprātīgu dalībnieku grupu, kuriem tika dotas piedevas ar ketoniem, kas palielina smadzeņu šūnu jutīgumu pret insulīnu un mazina vielmaiņas traucējumus. Atzīmēts, ka smadzeņu sākotnējās novecošanas process stabilizējās, un lielākais efekts bija redzams cilvēkiem vecumā no 40 līdz 59 gadiem.
"Tā vietā, lai gaidītu kognitīvo simptomu parādīšanos, kas var neizpausties līdz būtiskiem bojājumiem, mēs potenciāli varam identificēt paaugstināta riska grupas cilvēkus ar neirovielmaiņas marķieriem un iejaukties šajā kritiskajā logā," piebilst neirobiologs Botonds Antals.
Pētījums publicēts žurnālā PNAS
Avots: Science Alert
Komentāri (0)
Šobrīd nav neviena komentāra