Agrāk uzskatīja, ka šajā reģionā (ekvivalentu tropiem uz Zemes) nav ūdens ledus, tāpēc pēdējais atklājums varētu radikāli mainīt nākotnes misiju simulācijas Marsa izpētei.
Eiropas Kosmosa aģentūras (ESA) kosmiskie kuģi, sākotnēji ExoMars Trace Gas Orbiter un vēlāk Mars Express, pamanīja ūdens ledu Marsa ekvatorā, konkrēti Farasidas reģionā — lielākajā vulkāniskajā reģionā Sarkanās planētas.
Farasida sastāv no 12 vulkāniem un var lepoties ar augstāko virsotni visā Saules sistēmā — Olimps, kura augstums ir 29,9 km (2,5 reizes augstāks par Everestu).
"Mēs domājām, ka ap Marsa ekvatoru nevar rasties ledus, jo saules gaismas un plānas atmosfēras kombinācija uztur samērā augstu temperatūru gan uz virsmas, gan kalna virsotnē — atšķirībā no tā, ko mēs redzam uz Zemes," — teica Adomas Valantinas, Bernes universitātes doktorants, Šveice.
Sarmas plankumi parādās tikai dažas stundas pirms saullēkta, bet, kad gaisma sasniedz ekvatoru, tie iztvaiko. Neskatoties uz to, ka šis ledus slānis ir ļoti plāns (tā biezums ir līdzvērtīgs cilvēka mata biezumam — apmēram viena simtā milimetra), tas nosedz lielu teritoriju katram vulkānam. Pētnieku aprēķini liecina, ka šis ūdens tilpums ir pietiekams, lai piepildītu apmēram 60 olimpiskos baseinus (111 miljoni litru ūdens).
Katrā vulkānā, kur pamanīts ūdens ledus, virsotnē ir dziļas ieplakas — tā dēvētās kalderas, kas veidojas magmas kameru laikā izvirdumā. Komanda uzskata, ka īpašais gaisa cirkulācijas veids virs Farasidas reģiona rada noteiktu mikroklimatu šajās kalderās, kas atšķiras no klimata, kurā atrodas citi vulkāni, un tas tieši veicina ledus veidošanos.
"Vēji pārvietojas augšup pa kalnu nogāzēm, nesot samērā mitru gaisu no virsmas uz augstāku augstumu, kur tas kondensējas un nosēžas ledus veidā," — paskaidroja ExoMars Trace Gas Orbiter misijas galvenais pētnieks Nikolass Tomass.
Tomass piebilda, ka ledus, ko komanda novēroja uz Marsa vulkānu virsotnēm, šķiet, nogulsnējas kalderu ēnotajās vietās, īpaši reģionos ar zemākām temperatūrām.
Adomas skaidro, ka ir vairākas iemesli, kāpēc šo ledu uz Marsa ekvatora līdz šim nebija iespējams atklāt:
"Pirmkārt, mums bija nepieciešama orbīta, kas ļautu novērot vietu agri no rīta. Lai gan diviem ESA orbitālajiem aparātiem — Mars Express un TGO — ir tādas orbītas un tie var veikt novērojumus jebkurā diennakts laikā, daudzas citas aģentūras ir sinhronizētas ar Sauli un var veikt novērojumus tikai pēcpusdienās. Otrkārt, ledus nogulsnēšanās ir saistīta ar aukstākiem Marsa sezonām, kas padara ledus atklāšanas iespējas vēl šaurākas."
Komandas pētījums tika publicēts pirmdien (10. jūnijā) žurnālā Nature Geoscience (caur Space.com).
Komentāri (0)
Šobrīd nav neviena komentāra