Kalifornijas Universitātes Kecka medicīnas skolas zinātnieki noskaidroja, ka toksiskās putekļu vētras uz Marsa varētu kļūt par nopietnu problēmu pirmajām misijām ar astronautiem.
Jaunajā pētījumā, ko vadīja medicīnas doktors Džastins Vans un viņa kolēģi, norādīts, ka Marsa putekļu vētras var izraisīt elpošanas ceļu slimības pirmo astronautu vidū, tāpēc jau iepriekš ir jābūt gataviem šim izaicinājumam.
Šīs vētras rada arī problēmas robotizētajām ierīcēm, izraisot elektrostatiskos traucējumus, kas apdraud elektroniskās ierīces un var izsaukt putekļu uzkrāšanos uz saules paneļiem. Nākamo desmitgažu laikā NASA un Ķīnas kosmosa aģentūra plāno pirmās astronautu misijas uz Marsu. Šo misiju laikā astronauti vairākus mēnešus atradīsies uz sarkanās planētas un tiem būs jāizveido uzticama dzīves vide.
Katrā Marsa gadā ir 686,98 Zemes dienas, šajā laikā planēta piedzīvo reģionālas putekļu vētras. Ik pēc trim Marsa gadiem, kas atbilst 5,5 Zemes gadiem, šīs vētras pārklāj visu sarkanās planētas teritoriju.
Periodā no 2018. līdz 2022. gadam aparāti Opportunity Rover un InSight Lander pārgāja darbības traucējumu stadijā, jo nespēja uzņemt pietiekami daudz enerģijas, ko izraisīja putekļu vētras. Pirmo astronautu nosūtīšana uz Marsu ir saistīta ar daudzām problēmām, tostarp loģistikas jautājumiem un daudziem veselības riskiem.
Pēdējo 20 gadu laikā īsākais attālums starp Marsu un Zemi bija 55 miljoni kilometru, kas ir aptuveni 142 reizes lielāks nekā attālums starp Zemi un Mēnesi. Tas notika 2003. gadā, un tas bija lielākais abu planētu tuvums vairāk nekā 50 tūkstošu gadu laikā. Izmantojot tradicionālās metodes, lidojums vienā virzienā aizņemtu no 6 līdz 9 mēnešiem, kuru laikā astronauti piedzīvotu būtiskas fizioloģiskas izmaiņas mikrogravitācijas ietekmes dēļ.
Šīs izmaiņas ietvertu muskuļu atrofiju, kaulu blīvuma samazināšanos, sirds un asinsvadu sistēmas pavājināšanos un citas. Turklāt astronautu atgriešanās uz Zemes varētu aizņemt apmēram 3 gadus, no kuriem vismaz gadu astronauti būtu jāpavada Marsa gravitācijas apstākļos, kas ir tikai 36,5% no Zemes gravitācijas. Jāpievieno arī radiācijas apstarojuma risks, strādājot uz sarkanās planētas virsmas.
“Pastāv daudz potenciāli toksisku elementu, kuriem astronauti varētu tikt pakļauti uz Marsa. Svarīgākais ir tas, ka, papildus bazalta un nanoizmēra dzelzs putekļiem, ir liels daudzums kvarca putekļu, kas var kaitēt plaušām un izraisīt elpceļu slimības. Tas, kas padara Marsa putekļus bīstamākus, ir fakts, ka vidējais daļiņu izmērs ir daudz mazāks nekā minimālais spilgtuma lielums, ko mūsu plaušas spēj izvadīt atpakaļ, tādējādi, visticamāk, tas izraisīs saslimšanas,” brīdina Džastins Vans.
Vēl Apollo misijas astronauti stāstīja, ka Mēness regolīts pielipa pie viņu skafandriem un gandrīz jebkuras virsmas kosmosa kuģī. Atgriežoties uz Zemes, astronauti sūdzējās par klepu, kakla kairinājumu, acu asarošanu un redzes izplūšanu.
“Silīcija dioksīds tieši izraisa silikozi, kas parasti tiek uzskatīta par arodslimību strādniekiem, kas saskaras ar silīcija dioksīdu (piemēram, kalnrūpniecībā un celtniecībā). Silikoze un toksiskas dzelzs putekļu iedarbība atgādina oglēm raksturīgo pneimokoniozi, kas bieži sastopama ogļračos, un sarunu valodā tiek saukta par plaušu slimību,” uzsver Džastins Vans.
Turklāt Marsa putekļi satur toksiskus komponentus, ieskaitot perhlorātus, silīcija dioksīdu, dzelzs oksīdus (rūsu), ģipsi un toksisku metālu pēdas, piemēram, hromu, berilu, arsēnu un kadmiju.
“Ārstēt astronautus uz Marsa kļūst ievērojami sarežģītāk, jo tranzīta laiks ir daudz ilgāks nekā citās iepriekšējās misijās uz ISS un Mēnesi. Šajā gadījumā mums ir jābūt gataviem plašam veselības problēmu spektram, kas var rasties astronautiem viņu ilgstošu misiju laikā. Turklāt [mikrogravitācija un radiācija] negatīvi ietekmē cilvēka ķermeni, var padarīt astronautus neaizsargātākus pret slimībām un sarežģīt ārstēšanu. Jo īpaši, radiācijas iedarbība var izraisīt plaušu slimības, kas var pastiprināt putekļu ietekmi uz astronautu plaušām,” autori secina pētījumā.
Vēl viena grūtība ir medikamentu transportēšana uz Marsu. Ārkārtas situācijās astronautus nevarēs nekavējoties atgriezt ārstēšanai uz Zemi.
“Putu piesārņojuma ierobežošana astronautu dzīvesvietās un iespēja izfiltrēt jebkādus putekļus, kas nonāk iekšā, būs svarīgākā aizsardzības metode. Protams, kāds putekļu daudzums varēs izsūkties, īpaši, kad Marsa putekļu vētras padarīs tīras vides uzturēšanu sarežģītu. Mēs atradām pētījumus, kas liecina, ka C vitamīns var palīdzēt novērst slimības no hroma iedarbības, bet jods var palīdzēt novērst vairogdziedzera slimības perhlorāta dēļ,” piezīmē pētījuma autori.
Vienlaikus Džastins Vans norādīja, ka pārāk liels C vitamīna patēriņš var palielināt nierakmeņu rašanās risku, kas jau pastāv uzturoties mikrogravitācijas apstākļos. Turklāt joda pārprodukcija var veicināt tās pašas vairogdziedzera slimības, kuras jods mērķē ārstēt.
Gadu gaitā kosmosa aģentūras aktīvi izstrādāja tehnoloģijas un stratēģijas, lai samazinātu Mēness un Marsa regolīta ietekmes riskus. Starp tiem ir: speciāli aerosolizētie smidzinātāji, elektroniskie kokaņi un aizsardzības pārklājumi, kamēr daudzi pētījumi un eksperimenti pēta regolītu, lai uzzinātu vairāk par tā mehānismiem un uzvedību.
Pētījums publicēts žurnālā GeoHealth
Avots: ScienceAlert
Komentāri (0)
Šobrīd nav neviena komentāra