Pirmajā šī gada ceturksnī notika vairāki būtiski regulatīvi un stratēģiski pārmaiņas, kas ietekmēja Web3 nozari. Piemēram, ASV valdība paziņoja par stratēģiska kriptovalūtas rezerves izveidi, ASV Vērtspapīru un biržu komisija izveidoja darba grupu kriptovalūtu jautājumos, Eiropas Savienība (ES) pabeidza darbu pie tehniskajiem standartiem savu centienu ietvaros, lai ievērotu kriptovalūtu tiesību aktus, izmantojot kriptovalūtas aktīvu tirgu regulēšanu (MiCA). Taču arī pieauga ar kriptovalūtām saistītu kibernoziegumu skaits. Precīzāk, nozagto aktīvu vērtība.
2025. gada pirmajā ceturksnī jau nozagtas kriptovalūtas 1,67 miljardu dolāru vērtībā. Salīdzinājumam: visā 2024. gadā nozagtas kriptovalūtas 2,4 miljardu dolāru apjomā.
Tomēr lielāko daļu zaudējumu šī gada sākumā izraisīja Ziemeļkorejas hakeri Lazarus, kas no kriptovalūtas biržas Bybit nozaga 1,45 miljardu dolāru kriptovalūtās.
Jāatzīmē, ka viena no aktuālākajām problēmām šajā ceturksnī bija privāto atslēgu kompromitēšanas pieaugums, kas izraisīja 142 miljonu dolāru zādzību 15 incidentos. Tikai 0,38% no nozagtajiem līdzekļiem tika atgūti, salīdzinot ar 42,09% iepriekšējā ceturksnī. 2025. gada februārī netika atgūta neviena nozagta penija.
Ethereum atkal kļuva par galveno ķēdi eksploitiem. Rezultātā 98 incidentos nozagti kriptoaktīvi 1,54 miljardu dolāru vērtībā. Ethereum dominēšana decentralizēto finanšu (DeFi) un viedlīgumu jomā padara to par ienesīgu mērķi hakeriem, jo protokolos ir bloķēti miljardi dolāru.
Avots: Certik
Komentāri (0)
Šobrīd nav neviena komentāra