Arheoloģiskajos izrakumos tika atklātas volframa pēdas dāņu astronoma Tīho Brāges laboratorijā, kaut gan šis elements tika oficiāli atklāts tikai 18. gadsimtā.
Tīho Brāge, kurš galvenokārt zināms kā izcils 16. gadsimta astronoms, sniedza ievērojamu ieguldījumu zinātnes attīstībā. Viņš būtiski paaugstināja zvaigžņu un planētu novērojumu precizitāti, sastādīja tabulas debesu ķermeņu redzamiem izkropļojumiem atmosfēras refrakcijas dēļ, aprakstīja pārliecinošojos sprādzienu Kasiopejas zvaigznājā un pierādīja komētu ārpuszemes izcelsmi.
Tomēr Brāge arī nodarbojās ar astroloģiju un alķīmiju. 1576. gadā Dānijas karalis Frederiks II viņam piešķīra Hvenas salu Øresundas šaurumā, kur tika uzcelta viņa rezidence Uraniborg. Šī ēka apvienoja observatoriju, alķīmijas laboratoriju un ģimenes dzīvesvietu.
1988.–1990. gada izrakumu laikā Uraniborgas dārzā arheologi atrada vairākus keramikas un stikla gabalus. Ķīmiķis Kāre Lunda Rasmussens no Dienvdānijas Universitātes un vēsturnieks Pols Grinders-Hansens no Dānijas Nacionālā muzeja izpētīja piecus šos fragmentus. Darba rezultāti tiek publicēti Heritage Science žurnālā.
Zinātnieki atklāja nikela, vara, cinka, alvas, antimona, volframa, zelta, dzīvsudraba un svina pēdas uz fragmentiem. Lielākās daļas šo elementu klātbūtne nav pārsteidzoša, jo alķīmiķi bieži izmantoja zeltu un dzīvsudrabu savos eksperimentos. Tomēr volframa klātbūtne bija negaidīta.
«Volframa atrašana Tīho Brāges laboratorijā ir patiesi pārsteidzošs atklājums. Šis elements tika oficiāli atklāts tikai 1781. gadā, kad zviedru ķīmiķis Kārls Šēle dabūja to tīrā veidā», — norādīja Kāre Lunda Rasmussens.
Ir vairākas hipotēzes par volframa izcelsmi Brāges laboratorijā. Iespējams, elements nonāca tur caur noteiktiem minerāliem, ko izmantoja alķīmiķis. Cita versija saistīta ar vācu minerāloga Georga Agrikolas aprakstu par dīvainu vielu alvas rūdā no Saksijas, kuru viņš nosaucis par «volframu» (no vācu «Wolf Rahm» — «vilku putas»).
Avots: Miragenews
Komentāri (0)
Šobrīd nav neviena komentāra