James Webb kosmiskā teleskopa tuvā infrasarkanā kamera (NIRCam) fiksēja unikālu parādību 3,6 miljardu gaismas gadu attālumā no Zemes — supernovu, kas eksplodē trīs reizes dažādos laikos vienā attēlā. Šis attēls varētu palīdzēt zinātniekiem labāk izprast Visuma izplešanos.
Izpētes komanda nolēma novērot galaktiku kopu PLCK G165.7+67.0, zināmu arī kā G165. Viņus ieinteresēja ātra zvaigžņu veidošanās, kas palielina supernovu skaitu. Augstāk redzamais attēls parāda gaismas joslu ar trim spožiem punktiem. Kā skaidroja doktore Brenda Freija no Arizonas Universitātes, šie punkti atspoguļo balto pundurzvaigzni, kas eksplodē. Attēlam ir arī gravitācijas lēcas efekts — starp mums un zvaigzni atrodas galaktiku kopa, kas kalpoja kā lēca, liekot supernovas gaismu uz vairākām attēliem. Freija šo parādību salīdzināja ar trīsvirzienu spoguli, kas rāda atšķirīgu cilvēka attēlojumu. Tas ir tālākais novērotais Ia tipa supernova, parādība, kas notiek dubultsistēmā.
Šīs galaktiku kopas dēļ supernovas gaisma nonāca trīs atšķirīgos ceļos ar dažādu garumu, ļaujot teleskopam Vebam vienā attēlā laika gaitā iemūžināt dažādus sprādziena posmus. Šie trīskāršie supernovas attēlojumi ir īpaši, jo "laika aizkavēšanās, attālums līdz supernovai un gravitācijas lēcas īpašības dod vērtību Habla konstantei vai H0," sacīja Freija.
NASA definē Habla konstanti kā skaitli, kas raksturo mūsdienu Visuma izplešanās ātrumu, kas var atklāt vairāk par Visuma vecumu un vēsturi. Zinātnieki vēl nav vienojušies par tās precīzo vērtību, un komanda cer, ka šis supernovas attēls varētu sniegt zināmu skaidrību.
«Supernovu nosauca par SN H0pe, jo tā dod zinātniekiem cerību labāk izprast Visuma izplešanās ātruma izmaiņas,» sacījusi Freija.
2001. gadā Čikāgas universitātes pētniece Vendija Fridmane vadīja komandu, kas noteica Habla konstantes vērtību — 72. Citas grupas to noteica starp 69,8 un 74 km/s uz megaparseku. Turpretī Freijas komanda ziņoja par vērtību 75,4, ar pieskaitīšanu 8,1 vai atņemšanu 5,5.
«Mūsu komandas rezultāti ir ievērojami: Habla konstantes vērtība saskan ar citiem mērījumiem tuvējā Visumā un nedaudz atšķiras no vērtībām, kas iegūtas senākajā Visumā,» sacīja Freija.
Tomēr supernovu un no tās iegūto Habla konstantes vērtību vēl ir jāizpēta tālāk, un komanda paredz, ka nākotnes novērojumi «uzlabos neskaidrības» precīzākai aprēķinu veikšanai.
Avots: Engadget
Komentāri (0)
Šobrīd nav neviena komentāra