Starptautisku pētnieku grupa ir atklājusi, ka kaķi izmanto simtiem sejas izteiksmju un žestu, sazinoties vienam ar otru.
Lai saprastu, kā kaķi veido sociālas saites, zinātnieki nolēma izpētīt šo dzīvnieku ātro sejas mīmiku (RFM), izmantojot mākslīgā intelekta programmu. Tiek uzskatīts, ka ātrā sejas mīmika ir neapzināta sociāla uzvedība, kuras laikā dzīvnieks atkārto otra dzīvnieka sejas izteiksmi. Piemēram, līdzīgi, kā tēvs atdarina sava mazā bērna sejas izteiksmi, lai tas smaidītu. Tāpat šimpanze rotaļīgi atver muti, un otra šimpanze tūlīt pat dara to pašu. Tas palīdz stiprināt sociālo saskarsmi un norāda uz draudzīgu attieksmi.
Iepriekšējie pētījumi atklāja, ka līdztekus cilvēkiem, pērtiķiem, suņiem, putniem un zirgiem, šāda uzvedība piemīt arī kaķiem. Agrāko pētījumu rezultāti liecināja, ka kaķi spēj demonstrēt 276 dažādas sejas izteiksmes.
Tomēr šoreiz pētnieki nolēma vēl vairāk iedziļināties šajā jautājumā. Noskaidrojās, ka 37% no visām sejas izteiksmēm, ko demonstrē kaķi, saistīti ar agresiju, bet 45% – simbolizē draudzīgu attieksmi.
Zinātnieki nolēma izpētīt, kā mainās kaķa sejas izteiksmes, sadarbojoties ar citu kaķi. Pētnieki pētīja, kā mājas kaķi mijiedarbojas savā starpā, un Losandželosas kaķu kafejnīcā filmēja šādus piemērus. Pēc tam, izmantojot šos video, viņi apmācīja mākslīgā intelekta programmu.
Programmu izstrādāja, lai tā spētu rūpīgi analizēt un izsekot kaķu sejas izteiksmes, izmantojot 48 vizuālos kontrolpunktus uz kaķu purniņiem. Pētījums balstījās uz iepriekšējiem darbu Lornas Skotas un Britānijas Florkevičs, kuri izstrādāja kaķu sejas kodēšanas sistēmu, ko sauc par CatFACS.
Sistēma atgādina līdzīgu cilvēka sejas izteiksmju kodēšanas versiju, tikai kaķiem. Tā sadala mājas mīluļa sejas izteiksmes atsevišķās kustībās, iekļaujot ausu kutināšanu un lūpu izliekumu.
Izmantojot CatFACS, pētnieki analizēja 186 sociālās saskarsmes piemērus starp 53 kaķiem dzīvnieku patversmē Losandželosā. Programma atklāja 26 jaunas mīmikas izpausmes, kas ļāva pētniekiem atklāt simtiem kaķiem līdz šim nezināmu sejas žestu.
Kad AI klasificēja šīs variācijas, pētnieki pamanīja, ka apmēram 22 gadījumos no 100 kaķi atdarināja viens otra sejas izteiksmes, īpaši tādās mijiedarbības formās kā kažoka kopšana vai spēlēšanās.
«Aptuveni 22% gadījumu kaķi kopēja cits citu, bieži vien mazāk nekā sekundes laikā. Atspoguļojošās izteiksmes bija tik tikko pamanāmas, dažreiz tikai neliela ausu piegulšana, kas apvienota ar nelielu deguna grumbu vai niecīgu augšlūpas pacēlumu. Bet, kad tas notika, kaķi izturējās draudzīgi — spēlējās kopā, laizīja viens otru vai staigāja kopā — gandrīz 60% gadījumu,» stāsta viens no pētījuma autoriem Tedijs Lazebniks.
Viens no visintrigējošākajiem atklājumiem bija ausu kustību lomas noteikšana ātras sejas mimikā. Dzīvnieki bieži kopēja viens otra ausu stāvokli, kustot tās vai pieprasot pie galvas.
Pētījums arī atklāja, ka noteiktas kustības, kā lūpu atvēršana vai žokļu atslābināšana, biežāk tiek atkārtotas spēles laikā. Šīs kustības, kas bieži saistītas ar «spēļu modeļiem», var palīdzēt kaķiem koordinēt savu uzvedību un izvairīties no pārpratumiem, kas var pāraugt konfliktā.
Kā praksē var izmantot iegūtos rezultātus
Pēc pētnieku domām, iegūtie rezultāti varētu palīdzēt dzīvnieku patversmēm, analizējot kaķu sejas izteiksmes, pieņemt lēmumus par to, kurus no tiem labāk turēt kopā, lai novērstu konfliktus un lieku stresu dzīvnieku vidū.
Pētījums publicēts žurnālā Scientific Reports
Avots: ZME Science
Komentāri (0)
Šobrīd nav neviena komentāra