Šveices bio-datoru startap uzņēmums ir izveidojis tiešsaistes platformu, kas nodrošina attālinātu piekļuvi 16 cilvēka smadzeņu organoīdu skaitļotājkoda ierīcei. FinalSpark neuronu platforma uzskatāma par pirmo pasaulē tiešsaistes platformu, kas nodrošina piekļuvi bioloģiskajiem neironiem "reagenses šķīdumā". Uzņēmums apgalvo, ka šādi bioloģiskie procesori patērē enerģiju par miljon reizes mazāk nekā tradicionālie procesori.
Neironu platforma, spējot apstrādāt informāciju ar zemu enerģijas patēriņu, var samazināt datoru ietekmi uz vidi. Nesenajā pētījuma rakstā par savām izstrādēm FinalSpark pētnieki apgalvo, ka, lai apmācītu mākslīgā intelekta valodas modeli, piemēram, GPT-3, nepieciešami aptuveni 10 GW*h - aptuveni 6000 reizes vairāk enerģijas nekā vidējam eiropietim patērēt vienā gadā. Izdevumi var tikt ievērojami samazināti pēc sekmīgas bioprocesoru ieviešanas.
Neuronu platformas darbība pagaidām balstās uz tādu arhitektūru, ko var klasificēt kā "saimniecības dzīves rezerves materiāls": aparatūras, programmatūras un bioloģijas savienojumu. Galvenā Neuroplatformas inovācija slēpjas četrās daudzelektrodi matricas (MEA) izmantošanā, kas satur dzīvu audu - organoīdus, kas ir trīsdimensiju audu masas smadzenēs.
Katras MEA sastāv no četrām organoīdām, kas savienotas ar astoņiem elektrodiem, kas tiek izmantoti gan stimulēšanai, gan ierakstam. Dati tiek pārraidīti caur 30 kHz analogā-digitalā pārveidotāja (Intan RHS 32 kontrolētājs) ar 16 bitu izšķirtspēju. Šos arhitektūras galvenos iezīmes atbalsta mikrofluidu dzīvības uzturēšanas sistēma MEA un monitorēšanas kameras. Datu vadīšanu un nolasīšanu nodrošina atbilstošais programmēšanas komplekts.
FinalSpark ir nodrošinājis deviņiem iestādēm attālinātu piekļuvi savai izpētes platformai, lai veicinātu bioinformācijas izpēti un attīstību. Sadarbojoties ar šādām iestādēm, uzņēmums cer radīt pirmo pasaulē dzīvo procesoru. Ir arī trīsdesmit universitāši, kas jau ir ieinteresēti piekļūt neuronu platformai.
Taču ir viens problēma: bioloģisko procesoru organoīdi "dzīvo" aptuveni 100 dienas, bet silīcija mikroshēmas var kalpot desmitgades. Neironu struktūras, kas veido bioprocesorus, ir "piemērotas tikai eksperimentiem, kas ilgst vairākas nedēļas". Sākotnēji tie dzīvoja tikai dažas dienas, bet tagad organoīdu dzīve ir būtiski pagarinājusies.
Avots: Tom`s Hardware
Komentāri (0)
Šobrīd nav neviena komentāra