Pārdēvēts Twitter un tas ir labi, lai nemaksātu? Ilons Masks un X dubultoja Austrālijas soda naudu, kad viņi centās panākt tās atcelšanu

X Twitter draud sods $400 tūkst. par Austrālijas Elektroniskās drošības komisijas lūguma ignorēšanu. Regulators vēlas pārbaudīt, kādus pasākumus X pašlaik veic, lai novērstu iespējamo bērnu seksuālās vardarbības materiālu izplatīšanu.

Lai atceltu sodu, X Twitter mēģināja pārliecināt Austrālijas tiesnesi Maiklu Vilahanu, ka X nav pienākuma ievērot Interneta drošības likuma prasības, kas vērstas pret Twitter, jo Twitter «vairs nepastāvēja» dažas nedēļas pēc paziņojuma saņemšanas — kad Masks uzņēmumu apvienoja ar X Corp.

Tiesa rezumēja atbildētāja argumentus: «X Corp nebija jāgatavo neviens ziņojums Twitter Inc vietā, jo X Corp nebija tas pats subjekts, kuram tika nosūtīts paziņojums».

Bet tiesnesis nolēma, ka sods jāatstāj spēkā, noraidot «pliko pieņēmumu», ka X neuzņemas juridisko atbildību Twitter vietā. X arguments neizdevās, jo saskaņā ar Nevadas štata likumiem Twitter apvienošana ar X padarīja Twitter par «konstitucionālu juridisku vienību», kas pēc tam nodeva visas Twitter tiesiskās sekas X Corp.

Tiesnesis Vilahans uzsvēra, ka Nevadas štata likums par apvienošanos konkrēti paredz, ka «visi uzņēmuma parādi, saistības un pienākumi no šī brīža paliek vai tiek nodoti Iegādātājam atkarībā no apstākļiem un var tikt atgūti no tā tādā pašā mērā, it kā viņš būtu uzņēmies vai noslēdzis visus šādus parādus, saistības un pienākumus».

Tā kā X neapmierināja savas prasības, uzņēmumam jāpārklāj apelācijas izdevumi kopā ar sākotnējo naudas sodu. Saskaņā ar Austrālijas valdības veiktu Interneta drošības likuma pārbaužu X var nākties maksāt līdz $530 tūkst. par ziņojuma paziņošanas prasības neizpildi, kas potenciāli var vairāk nekā divkāršot izdevumus.

«Ja tiesa atzītu X Corp argumentu, tas varētu radīt satraucošu precedentu, ka ārzemju uzņēmuma apvienošana ar citu ārzemju uzņēmumu ļautu tai izvairīties no regulatīvajiem pienākumiem Austrālijā,» komentēja Austrālijas elektroniskās drošības komisāre Džuli Inmana Granta.

Turklāt komisāre atzīmēja, ka līdzīgai situācijai varētu nonākt jebkuri tehnoloģiju uzņēmumi, kas nevēlas būt caurskatāmi par veiktajiem soļiem bērnu ekspluatācijas novēršanā. Šķiet, dažreiz labāk ir atbildēt vai vismaz samaksāt sodu.

Avots: Ars Technica