Astronomi izmantoja 17. gadsimta vācu matemātiķa novērojumus, lai noteiktu Saules cikla stāvokli 1607. gadā, kas var palīdzēt atrisināt mīklu par periodu, kad Saule bija minimālā aktivitātē.
Starptautiska zinātnieku grupa izšifrēja 400 gadus senus astronomiskos zīmējumus, kas palīdzēja atklāt Saules aktivitātes noslēpumus tajā laikā. Pētnieki izmantoja vācu matemātiķa Johana Keplera novērojumus, kas veikti 1607. gadā, lai noteiktu 11 gadu Saules cikla stāvokli.
Johanam Kepleram, kurš dzimis 1571. gadā, ir plaši pazīstami planētu kustības likumi. Tomēr viņa ieguldījums astronomijā neaprobežojas tikai ar to. Keplers veica rūpīgus Saules novērojumus, izmantojot primitīvu, bet efektīvu metodi.
Saules novērojumiem Keplers izmantoja camera obscura. Šī vienkāršā ierīce sastāv no neliela caurumiņa sienā, caur kuru Saules gaisma iekļūst un nokrīt uz papīra lapas. Tā, zinātnieks varēja droši pētīt Saules attēlu un zīmēt tās īpašības.
Tumsā plankumi, ko Keplers fiksēja uz Saules virsmas, faktiski ir īslaicīgi parādības fotosfērā – redzamajā Saules atmosfēras slānī. Šie laukumi izskatās tumšāki, jo to temperatūra ir zemāka par apkārtējiem – aptuveni 3800 K (3500°C) salīdzinājumā ar 6000 K (5700°C). Plankumi rodas saulē, veidojoties sarežģītai magnētiskā lauka un plazmas mijiedarbībai zvaigznes rotācijas laikā.
Pētnieku grupa, kuru vadīja Hisashi Hayakawa no Nagojas Universitātes (Japāna), izmantoja mūsdienu metodes Keplera zīmējumu analīzei. Zinātnieki izmantoja Šperera likumu, kas apraksta aktīvo zonu veidošanās platumu izmaiņas saules cikla laikā. Rezultāti parādīja, ka Keplera novērojumi atbilst saules cikla beigām, kas bija pirms nozīmīga saules aktivitātes samazinājuma perioda.
Iegūtie dati var palīdzēt astronomiem labāk izprast ilgstošus Saules minimālās aktivitātes periodus, īpaši tā saukto Maudera minimumu (1645-1715 gadi). Šis noslēpumainais Saules vēstures posms joprojām rada daudz jautājumu speciālistiem. Jaunā informācija tuvinās zinātniekus garo uzvedības pārmaiņu cēloņu atklāšanai mūsu zvaigznes uzvedībā un to ietekmē uz Zemes klimatu.
Atgādinām, ka arheologi ir atraduši volframa pēdas dāņu astronoma Tiho Brahe laboratorijā, lai gan šo elementu oficiāli atklāja tikai 18. gadsimtā.
Avots: Sciencealert, Universetoday
Komentāri (0)
Šobrīd nav neviena komentāra