Izcilais amerikāņu uzņēmējs, kriptovalūtu biržas BitMEX līdzizveidotājs un bijušais direktors Arturs Heiss publicēja jaunu eseju ar nosaukumu "Uz priekšu, Bitcoin", kurā apgalvoja, ka "naudas ķīmijterapija" Ķīnas ekonomikā sekmēs Bitcoin un citu aktīvu cenu pieaugumu. Heiss uzsvēra, ka globālās ekonomiskās krīzes un finanšu stimulanti palielina pamatvalūtas pieprasījumu, vājoties fiat (tradicionālajām) valūtām, īpaši ASV dolāram.
Uzņēmējs uzskata, ka Ķīnas valdība, mēģinot glābt stagnējošo nekustamā īpašuma tirgu, būs spiesta ieguldīt simtiem miljardu dolāru savā ekonomikā. Tas ietekmēs Bitcoin.
Kredītu pieprasījuma samazināšanās padara tradicionālos pasākumus — procentu likmju samazināšanu un mērenu budžeta deficītu — neefektīvus. Lai novērstu deflāciju, valdības izmanto spēcīgus naudas stimulatorus: banku rekapitalizāciju un monetāro paplašināšanu (QE) — centrālā banka drukā naudu, pērk valsts parādus un stimulē ekonomiku. Aktīvu cenas, piemēram, akcijas un nekustamais īpašums, palielinās, liekot cilvēkiem atkal investēt, taču tas palielina inflāciju. Šādi pasākumi atbalsta aktīvu cenas, bet ne vienmēr uzlabo reālo ekonomiku — vidusšķira un trūcīgie cieš no cenu pieauguma, kamēr finanšu elitas iegūst. Tāpēc Bitcoin un kriptovalūtu cenas pieaugs kopā ar fiat apjomu pieaugumu.
"Bitcoin nav sveša koncepcija ķīniešiem, un viņi to neļaus neizmantot. P2P tirdzniecība Ķīnā atkal pieaug, juaņa vājinās, un kriptovalūtas zied, neraugoties uz valdības aizliegumiem," rakstīja Heiss.
Analizējot situāciju Ķīnā, viņš atsaucās uz trīs citu lielo ekonomiku finanšu krīzēm: Amerikas, Japānas un Eiropas Savienības (ES). Katra no šīm valstīm izdzīvoja grūtas finanšu situācijas, ko izraisīja nekustamā īpašuma tirgus "burbuļa plīšana".
- Japāna 1989. gadā
- Amerika 2008. gadā
- ES 2011. gadā
Viņš norādīja, ka inflācijas riski Ķīnā, kas cieta no nekustamo īpašumu tirgus sabrukuma, kā arī jaunās paaudzes skepticisms par valsts stimulējošām programmām Ķīnā, Japānā un ASV, palielinās kriptovalūtas popularitāti.
Turklāt, ņemot vērā ziņas par iespējamo jauno Ķīnas parādu vairāk nekā 10 triljonu juaņu apmērā (aptuveni $1,4 triljoni), pieprasījums pēc Bitcoin kā valūtas devalvācijas aizsardzības līdzekli varētu pieaugt tirgotāju vidū.
Heiss uzsvēra, ka iepriekšējā pieredze norāda, ka Bitcoin piedzīvojis ievērojamu pieaugumu pēc periodiem ar lielu valsts parādu un devalvācijām. Heiss atgādināja, ka 2015. gadā pēc juaņas devalvācijas Bitcoin cena pieauga gandrīz 5 reizes.
"Pēc šokējošās juaņas devalvācijas, ko īstenoja Ķīnas Tautas banka, Bitcoin cena pieauga no $135 līdz $600 — gandrīz 5 reizes mazāk nekā trīs mēnešos," rakstīja kriptoinvestors.
Jaunā mājokļu cena Ķīnā sasniedza zemāko līmeni 9 gadu laikā 2024. gada jūlijā. Neraugoties uz dažādiem stimuliem, tostarp hipotekāro kredītu likmju samazināšanu un iegādes izmaksu samazināšanu, valdība nespēja stabilizēt tirgu. Vērtība samazinājās par 4,9% salīdzinājumā ar iepriekšējo gadu, kas ir lielākais rādītājs kopš 2015. gada jūnija. Tikai divas pilsētas, Šanhajā un Siaņā, parādīja nelielu mājokļu cenu pieaugumu.
Saskaņā ar Ķīnas Tautas bankas aptauju, 23,2% iedzīvotāju gaida, ka mājokļu cenas turpinās kristies trešajā ceturksnī — rekords rādītājs kopš 2013. gada.
Avots: Reuters
Komentāri (0)
Šobrīd nav neviena komentāra