MegaBits.lv - ir tiešsaites žurnāls, kur tu vari atrast jaunumus un ziņas par mūsdienīgam tehnoloģijam


Atpakaļ
Zinātne un Kosmoss

Īrijas zinātnieki ir atklājuši, ka Marsa smiltis var izmantot būvniecībai kosmosā.

Īrijas zinātnieki ir atklājuši, ka Marsa smiltis var izmantot būvniecībai kosmosā.
0 0 7 0

Pētnieki no Trinitijas koledžas Dublinā (Īrija) izstrādāja metodi, kā pārvērst Marsa un Mēness smiltis izturīgos ķieģeļos nākotnes kosmosa kolonijām.

Zinātnieki izveidoja tehnoloģiju, kas saista regulītu — Marsa un Mēness virsmas akmeņainās vielas, smiltis un putekļus — izmantojot oglekļa nanocaurulītes. Šis process prasa zemas temperatūras un minimālu enerģijas patēriņu, kas padara to efektīvu kosmosa pielietojumiem.

Lai gan šo bloku blīvums ir salīdzinoši zems, tie demonstrē izturību, kas ir tuvu granītam. Izturīgākie pēc šīs metodes izgatavotie ķieģeļi sasniedz spiedes izturībuSpiedes izturība — materiāla vai struktūras spēja izturēt spiedes slodzi bez bojāšanās vai būtiskas deformācijas. 100 MPa, kas pārsniedz dažus no labākajiem zemes betoniem.

Regulīta ķieģeļu galvenā priekšrocība ir to elektrovadītspēja. Tas ļauj tos izmantot kā iekšējos sensorus ārpuszemes struktūru integritātes uzraudzībai. Tie var noteikt agrīnas pazīmes par noslēgtu kosmosa konstrukciju bojājumiem.

Šī pētījuma rezultāti ir nozīmīgi ne tikai kosmosa industrijā. Zinātnieki uzskata, ka viņu atklājumi varētu rast praktisku pielietojumu būvniecības nozarē uz Zemes. Pievienojot līdzīgu nanomateriālu — grafēnu — betonam, tā izturība varētu palielināties par 40%. Tas potenciāli samazinātu nepieciešamā betona daudzumu un samazinātu betonrūpniecības izraisīto piesārņojumu, kas šobrīd veido gandrīz 8% no pasaules CO2 izmešiem.

Agrāk pētnieki no Centrālās Floridas universitātes arī pētīja iespēju izmantot mēness regulītu ķieģeļu veidošanai kosmosa būvniecības projektiem. Viņi izstrādāja 3D drukātus ķieģeļus no mēness regulīta, kas spēj izturēt kosmosa ekstrēmus apstākļus.

«Pusautomatiskas bāzes uzbūve uz Mēness vai Marsa prasīs maksimālu uz vietas atrasto materiālu izmantošanu un minimālu materiālu un aprīkojuma izsūtīšanu no Zemes, — teica Jonatans Kolemans, Trinitijas koledžas projekta vadītājs. — Tas nozīmēs nozīmīgu atkarību no regulīta un ūdens, ar nelieliem uz Zemes ražotu piedevu daudzumiem.»

Avots: Techspot, BBC

Paldies, tavs viedoklis pieņemts.

Komentāri (0)

Šobrīd nav neviena komentāra

Atstāj Komentāru:

Lai būtu iespējams atstāt komentāru - tēv jāautorizējas mūsu vietnē

Saistītie Raksti