Pastāvējošajā Eiropas Parlamenta nedēļā pieņēma likumu par mākslīgo intelektu, kas tika ieviests jau pirms trim gadiem - faktiski dokumentu ir izgājis cauri pēdējam birokrātiskajam loku un tagad tuvojas oficiālai ieviešanai.
Likums stāsies spēkā ap maiju mēnesi, un pirmās izmaiņas ES iedzīvotāji redzēs jau šā gada beigās. Joprojām jāizveido regulēšanas iestāde, kas uzraudzīs noteikumu ievērošanu, un uzņēmumiem tiks piešķirti trīs gadi, lai pielāgotos. Tātad kādas konkrēti izmaiņas (un kādas nav) nāks ar jauno likumdošanu?
1. Dažu veidu AI būs aizliegta
Tiek runāts par mākslīgo intelektu, kurš tiek uzskatīts par "augsta riska sistēmām" (tas ir, tām, kas rada augstu risku cilvēku pamattiesībām, piemēram, veselības, izglītības un tiesību sistēmās), kā arī sistēmām ar "nepieņemamu risku" (piemēram, mākslīgā intelekta sistēmām, kas izmanto "pasīvus, manipulatīvus vai maldinošus veidus, lai izkropļotu uzvedību un traucētu pamatotu lēmumu pieņemšanu", vai izmanto ievainojamās personas).
Mākslīgā intelekta likums arī aizliedz sejas atpazīšanas programmatūras izmantošanu reāllaikā sabiedriskās vietās, kā arī seju atpazīšanas datu bāzu izveidi, skenējot internetu, izmantojot Clearview AI tehnoloģiju.
Vienskaitļiem priekškārt ir jābūt atļautam izmantot konfidenciālus biometriskos datus, kā arī sejas atpazīšanas programmatūru sabiedriskajos vietās cīņā pret nopietniem noziegumiem, piemēram, terorismu vai cilvēku sagrābšanu.
2. AI izmantošana jāpadara "acīmredzamāka"
Tehnoloģiju uzņēmumiem būs jāatzīmē deepfake un ar mākslīgo intelektu radītu saturu, kā arī jābrīdina cilvēkus, kad tie mijiedarbojas ar čatas botu vai citu mākslīgā intelekta sistēmu.
Šis prasījums ir vērsts pret dezinformāciju, taču pašreizējās pētījumi joprojām atpaliek no likumdošanas. Piemēram, piedāvātā ūdenszīme joprojām ir eksperimentāla tehnoloģija, kuru viegli var viltot.
Taču ir daži potenciāli efektīvi veidi - piemēram, kriptogrāfiskiem pamatiem balstīta C2PA specifikācija, kas ļaus vietnēm identificēt ar mākslīgo intelektu radītus attēlus un kādā veidā tos atzīmēt.
3. Tagad var sūdzēties par AI
ES tiks izveidots Eiropas mākslīgā intelekta birojs, kur pilsoņi varēs iesniegt sūdzības par mākslīgo intelektu sistēmām gadījumā, ja tās nodara kaitējumu un pieprasa skaidrojumus no uzņēmumiem.
4. AI uzņēmumi kļūs pārredzamāki
Uzņēmumiem, kas izstrādā "kopīgas mākslīgā intelekta modeļus", piemēram, valodas modeļus, būs jāizveido un jāsaglabā tehniskā dokumentācija, kas parāda, kā viņi izveidoja modeli, vai viņi ievēro autortiesību likumu, kā arī kopumā jāpublicē, kādi mācību dati tika izmantoti modelim.
Uzņēmumiem ar visvarenākajiem mākslīgā intelekta modeļiem, piemēram, GPT-4 un Gemini, tiks piemērotas vairāk apgrūtinošas prasības - piemēram, modeļu novērtēšana un to riski, ciberdrošības nodrošināšana un ziņošana par visiem gadījumiem, kad mākslīgā intelekta sistēma tika bojāta. Uzņēmumi, kas nepilda prasības, saskarsies ar lielām naudas sodiem vai pilnīgu aizliegumu ES teritorijā.
Sodi būs no 7,5 miljoniem eiro vai 1,5% no uzņēmuma kopējās pasaules apgrozījuma (atkarībā no tā, kas ir lielāks) par nepatiesas informācijas sniegšanu regulējošajām iestādēm; līdz 15 miljoniem eiro vai 3% no pasaules apgrozījuma par noteikumu pārkāpumiem, piemēram, par atklātības pienākumiem; līdz 35 miljoniem eiro jeb 7% no apgrozījuma par aizliegto AI instrumentu izvietošanu vai izstrādi.
Avots: MIT Technology Review
Komentāri (0)
Šobrīd nav neviena komentāra